Jaunumi

Neparstā malēniešu izloksne

19.01.2021

Jau izsenis Latvijā veidojušies dažādi dialekti un izloksnes, kas padara latviešu valodu par vienu no bagātākajām valodām pasaulē. Iepriekš aprakstījām, kādās izloksnēs runā kurzemnieki, latgalieši un suiti, taču šajā bloga rakstā uzzini vairāk par Malēniju un tās savdabīgo valodu jeb malēniešu izloksni.

 

Par Malēniju jeb Malienu agrāk dēvēja Vidzemes ziemeļaustrumu daļu, īpaši Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemera, Apes, Karvas un Alūksnes pusi. Tā ir īpaši nozīmīga ar savu atšķirīgo valodu jeb malēniešu izloksni, kurai raksturīga izteikti lauzta intonācija un savdabīga platā un šaurā „e” un „ē” izruna. Malēnieši lieto vārdus, ko citi latvieši nesaprot, piemēram: krilcs – slieksnis, lumpis – mazs dīķis, soklis vai iesoklis – mitra ieplaka, šokti – stulmu zābaki, šircis – priekšauts, klikuči – žagas.[1]

 

Malēniešu izloksni par īpašu padara tas, ka šajā Latvijas teritorijā tiek runāts augšzemnieku dialekta dziļo latgalisko izlokšņu īpašajā variantā. Tas nozīmē, ka „ie” vietā runā „ī” un „o” vietā – „ū”, piemēram, iela – īla, ola – ūla. Atšķirīgi no Latgales ir tas, ka Malēnijā cietos līdzskaņus nemīkstina, piemēram, kā vārdu „paļdis”, tāpēc arī lauztā intonācija skan īpaši stipri. Malēnijā ir vēl viena spilgta parādība, kādas nav Latgalē, piemēram, priedēkli „aiz” malēnieši pārveido par „oiz”: oizīt, oizgulātīs, oizliekt, oizliktīs.

 

Malēnietis nekad nav piedzēries, viņš ir tikai „padzērs”. Ir „stipris kuo pipris” (stiprs kā pipars), „spirglis” (ņiprs) kā kumeļš. Malēniešu „maitiski” (meitas) un „puisiski” (puiši) ir „okutni” (apķērīgi) un „kuražeigi” (apņēmīgi).[2] Tāpat arī „profitroļi” ir ļoti iecienīts malēniešu ēdiens, par kuru daudzi nemaz nav dzirdējuši, taču Alūksnes pusē bez profitroļiem neiztiek nevienos godos un saiešanās. Malēniešiem ir daudz aizguvumu gan no krievu, vācu, gan igauņu valodas. Piemēram, vārds „lumpis” (mazs dīķis) ir nācis no igauņu valodas.

 

Diemžēl tīru malēniešu valodu ikdienā dzirdēt izdodas reti; tas tāpēc, ka malēnieši gandrīz pilnībā pārgājuši uz literāro valodu. Pāreju uz literāro latviešu valodu malēniešu vidū sekmējis tas, ka pret izloksni vienmēr bijusi negatīva attieksme, taču malēnietim valodā tomēr palikušas neizdzēšamas pēdas – vārdu laušana, dažādi izteikumi un atsevišķi teikumu sakārtojumi. To nevar noslēpt, un malēnieti var atšķirt.[3]

 

Lai saglabātu malēniešu izloksnes tradīciju, dažādas biedrības, tādas kā “Ziemera folkloras kopa” un “Radošie malēnieši”, organizē izglītojošus, populārzinātniskus kultūras pasākumus un pieredzes apmaiņu vietējā un starptautiskā līmenī. Tā, piemēram, 2018. gadā tika rīkota pirmā Malēniešu valodas nometne, kas pulcēja virkni dažādu interesentu un malēniešu valodas runātāju.

 

Malēniešu izloksne padara latviešu valodu krāšņāku, un ikvienam šīs izloksnes runātājam būtu jājūtas lepnam par šo īpašo „lauztās valodas” prašanu. Nobeigumā piedāvājam ieskatīties malēniešu izloksnes atveidē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

[1] http://aaa.veclaicene.lv/maleniesi-un-maleniesu-valoda

[2] https://www.la.lv/malenietis-ir-stipris-ka-pipris

[3] https://www.tvnet.lv/4523174/nekautrejas-but-par-maleniesiem