Vai zināt, kas kopīgs vārdiem rakstnieks, dāsns un vēlbrokastis?

Šie vārdi ir bijuši vai joprojām ir jaunvārdi. Vārdu rakstnieks latviešu valodā ieviesa Juris Alunāns, vārdu dāsns – Rainis, savukārt vārdu vēlbrokastis Latviešu valodas ekspertu komisija piedāvā lietot branča vietā.^[1]

Jaunvārdi ir iepriekš nelietoti vārdi, kas rodas, lai nosauktu jaunus jēdzienus un parādības. Vārdu sauc par jaunvārdu tikmēr, kamēr lietotāji izjūt tā jaunumu. Tie var būt darināti no latviešu valodā pazīstamu vārdu savienojumiem kā vēlbrokastis, kopstrāde vai aizgūti kā mafins.^[2] Neparasti jaunvārdi, kuriem ir latviešu valodai neraksturīga rakstība, ir, piemēram, e-pasts, e-pārvalde. Latviešu valodā jaunvārdus veido un rada tulkotāji, tulki, terminologi, žurnālisti un rakstnieki.^[3]

No mūsdienu tulkotājiem, jaunvārdu darinātājiem, jāmin Guntars Godiņš, kurš, tulkojot Heli Lāksonenas dzejoļu grāmatu „Kad gos smei”, kas sarakstīta somu valodas dialektā, izvēlējās ekvivalentus vārdus un lībiskā dialekta iezīmes. Tāpēc „Kad govs smej” vietā rakstīts „Kad gos smei”.

Daudz jaunu vārdu latviešu valodā radās 19. gadsimtā, kad attīstījās latviešu rakstniecība. Rainis sāka gudrot jaunus vārdus tāpēc, ka viņam tulkošanas un rakstīšanas darbā to trūka. Ar Raini latviešu valodā ienākuši šādi vārdi: mīla, veldze, tāle, brīve, dāsns, degsme, plūsma, pūsma, dvesma, spozme, vēlme, atspulgs, ilgas, malds, riets, kaisle.

Lielu darbu latviešu literārās valodas izveidē un vārdu krājuma papildināšanā veicis Juris Alunāns. Viņa dzimšanas dienā, 13. maijā, tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Alunāns latviskoja tautību nosaukumus no eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi, spānjeri uz angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši. Savukārt no vārda pētīt viņš izveidojis vārdu pētnieks. Tāpat viņš aizņēmies arī vārdus no citām valodām, piemēram, kareivis no lietuviešiem, ferma no angļu, arbūzs no krievu. Alunāns bagātinājis latviešu valodu aptuveni ar 600 vārdiem.^[4]

Jaunus vārdus darinājuši arī Andrejs Upīts un Atis Kronvalds. No jaunāku laiku rakstniekiem Zigmunds Skujiņš bijis radošs vārdu darinātājs, ieviešot savā leksikā vārdu tālrāde (televīzija), kas varbūt nav tik populārs, bet ir sastopams dažādos avotos. Tāpat viņš izdomājis tādus specifiskus vārdus kā spīdpogaiņi (ugunsdzēsēji, skursteņslauķi), dižēka (galvenā ēka), kurus savā vārdu krājumā nelietojam.^[5]

Terminoloģijas un valodas komisijas mēdz piedāvāt jaunvārdus, kuri valodas lietotājiem šķiet smieklīgi un jokaini. Piemēram, spiedpogu plakandēlis ir pārāk garš un dīvains latviskojums vārdam klaviatūra. Tomēr, ierakstot interneta meklētājā šo vārdu savienojumu, var redzēt, ka ir cilvēki, kas izvēlas to lietot – vai nu ironiski, vai nopietni, bet vārds tiek izmantots.

Jāņem vērā, ka sākotnēji jaunvārds var izklausīties dīvains gluži vienkārši tādēļ, ka tas ir nepierasts. Līdzko pierodam, uzskatām to par pavisam parastu vārdu, un drīz jau tas parādās arī vārdnīcās un vairs neskaitās jaunvārds. Lietošanas ziņā svešu terminu latviskojumiem ir liela priekšrocība, jo tos iespējams ērtāk locīt. Tā vietā, lai teiktu šiem craft beeriem, kas izklausās neveikli un neērti, var pateikt ērtāk – šiem arodaliem, kas ir valodnieku radīts variants, bet tautā tos sauc arī par kraftiņiem.

Valodnieku darbs ir piedāvāt variantus, mūsu – izvēlēties ērtākos un labskanīgākos vārdus lietošanai.

Sagatavoja: Alise Apsīte, Tulkot.lv jaunākā klientu attiecību vadītāja ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā.

[1] Par šo un citiem komisijas ieteiktajiem jaunvārdiem lasiet Valsts valodas centra mājaslapā.

[2] Plašāk par jaunvārdiem lasiet šeit.

[3] Plašāk par vārdu darināšanu lasiet šeit.

[4] Alunāna darinātos vārdus skatiet šeit.

[5] Vairāk Raiņa darināto vārdu atradīsiet šeit.