Vai zinājāt, ka taupīt iespējams ne vien resursus, bet arī vārdus un valodiskos līdzekļus?

Mēs, Tulkot.lv, labprāt taupām dabas resursus, jo gluži kā jebkurš ilgtspējīgi domājošs uzņēmums rūpējamies par to, lai atstātu pēc iespējas mazāku ekoloģisko nospiedumu uz vidi. Roku slaucīšanai izmantojam auduma, nevis papīra dvieļus, šķirojam papīru, piedalāmies vides sakopšanas talkās, ūdeni dzeram no stikla, nevis plastmasas glāzēm un kopumā uzskatām sevi par zaļi domājošu uzņēmumu. Sava veida zaļās domāšanas process norit arī valodā un to sauc par valodas ekonomiju.

Tulkiem, tulkotājiem un valodas speciālistiem ir jāvelta daudz laika savas valodas pilnveidošanai, bet ikdienas lietotājs to ekonomē – runā tā, kā ir ērtāk un ātrāk. Ikdienā runāts vai rakstīts teksts visbiežāk top brīvi, nepiespiesti, reizēm nepārdomāti. Valodas primārā funkcija ir saziņa, bet dažreiz ir jāsazinās pēc iespējas īsāk, jo ar vienu roku raksti, bet otrā turi kafiju un kaut kur skrien. Tad sanāk uzrakstīt vnk nevis vienkārši un vnm nevis vienmēr. Minētajā piemērā gan cieš latviešu valodas gramatika un, lietojot šādus saīsinājumus, var gadīties, ka kāds pārprot vai nesaprot, kā arī teksts ir grūtāk uztverams, ja tiek lietots daudz saīsinājumu.

Valodas ekonomija izpaužas arī runājot, reizēm norijam galotnes, sapludinām vārdus, jo neesam televīzijas diktori, kuriem viss jāizrunā ļoti skaidri. Ekonomiju vērojam arī, ja ir divi vārdi, kuriem sakrīt nozīmes, viens no tiem kļūst lieks, tāpēc visbiežāk pieliekam papildu nianses nozīmēs, veidojot atšķirības. Piemēram, vārdam mirklis senāk bija nozīme skatiens, vārds domāt nozīmēja rūpēties, gādāt. Gadās arī tā, ka viens no vārdiem tiek lietots aizvien retāk un izzūd no mūsdienu leksikas. Piemēram, arods un profesija: mūsdienu cilvēks, visticamāk, izvēlēsies vārdu profesija, bet reizēm medijos vai literatūrā tiek lietots arī arods. Savukārt vārda arods pamatnozīme apcirknis ir pilnībā izzudusi.^[1]

Valodas praksē bieži noteicošā ir valodas lietotāju izvēle, jo valoda ir mainīga un notiek nemitīgs attīstības process. Notiek vārdu īsināšana, ja agrāk teica minimalizēt, optimalizēt, tad tagad ir minimizēt, optimizēt.^[2] Izteikti tas notiek sarunvalodā, kad vārdu komentārs saīsinām uz koments, kas ir aizgūts no angļu valodas, kur arī tas ir saīsināts no commentary uz comment. Ekonomijas principu un lietotāju ietekmē valodas eksperti ir pieņēmuši īsākas formas tautību nosaukumiem – itāļi^[3] (itālieši vietā), spāņi (spāniešu vietā), portugāļi (portugāliešu vietā).

Kādos gadījumos ir svarīgi izteikties skaidri un arī ekonomēt? Viena no atbildēm noteikti ir lietišķā saziņa. Lietišķajā stilā var novērot izteiksmes līdzekļu ekonomiju – teksts tiek veidots pēc iespējas lakoniskāk, lai nebūtu vietas pārpratumiem un interpretācijām. Tas ir svarīgi oficiālos dokumentos, piemēram, līgumos, pilnvarās, rīkojumos. Jāraksta neitrālā tonī, bez īpašības vārdiem un tēlainiem apzīmējumiem, izmantojot aktuālos terminus.

Valodas ekonomijas rezultāts ir gramatiski vienkāršāka un sakārtotāka valoda, tomēr gadās arī, ka rodas pārpratumi vai vnk kļūstam slinki. Svarīgi ir atšķirt, kuros brīžos saziņā var paslinkot, bet kuros jāvelta laiks pārdomātu tekstu radīšanai. Ja sarakstē ar draugiem vari atļauties saīsināt vai izlaist vārdus, tad sazinoties ar klientu vai darba devēju labāk tomēr veltīt laiku un izteikties pilnos vārdos un teikumos.

Pārmaiņas valodā nav ne sliktas, ne labas, tās vienkārši ir. Valoda attīstās, jo tajā ir daudz runātāju, katram sava leksika un valodas lietojuma mērķis. Veiksmīga valodas ekonomija, tāpat kā citas valodas pārmaiņas, notiek, sadarbojoties valodas lietotājiem un valodniekiem. Lai mums visiem tīra, sakopta un literāri bagāta valoda!

Sagatavoja: Alise Apsīte, Tulkot.lv jaunākā klientu attiecību vadītāja ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā.

[1] Par vārda nozīmes vēsturisko mainīgumu lasiet šeit.

[2] Vairāk par valodas pārmaiņām — Valsts valodas komisijas lapā.

[3] Par šo sīkāk iespējams izlasīt Latviešu valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē.