Zināt vairākas valodas ir liela priekšrocība gan darba tirgū, gan kultūras jomā. Mūsdienu jaunieši sarunājas jauktā angļu un latviešu valodā, tāpat arī daudziem Latvijā ir divas dzimtās valodas – latviešu un krievu. Šajā rakstā pastāstīsim vairāk par divvalodību jeb bilingvismu.
Letonikas vārdnīca skaidro, ka divvalodība ir “stāvoklis, kad atsevišķs indivīds, sabiedrība vai tās daļa prot un saziņā lieto divas valodas”[1]. Ierasts, ka šāds stāvoklis ir jauktās ģimenēs, kur vecākiem atšķiras dzimtā valoda. Divvalodība nozīmē, nevis vienlaikus lietot dažādas valodas, bet gan katru valodu lietot atbilstošā situācijā.
Valodnieki izpētījuši, ka bilingvāliem cilvēkiem ir vieglāk apgūt svešvalodas, viņi to var izdarīt ātrāk. Pētījumā atklāts, ka atšķiras smadzeņu procesi tiem, kuriem ir viena dzimtā valoda, un tiem, kuriem ir divas.[2]
Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklī par divvalodību[3] lasāms, ka divvalodība sabiedrībā izpaužas horizontāli un vertikāli – pirmajā gadījumā valodas ir līdzvērtīgas, otrajā viena dominē pār citām. Savukārt sabiedrību var nosaukt par divvalodīgu, ja abas valodas aptver vismaz 50 % no valodas runātājiem. Bilingvismu sabiedrībā var novērot bijušajās PSRS teritorijās, kā arī Kanādā, Šveicē un Āfrikas valstīs.
Kā horizontālas divvalodības piemēru var minēt Jaungvineju, kur kaimiņos esošas ciltis sarunājas atšķirīgās valodās, taču tāpat savstarpēji saprotas. Turpretim vertikāla divvalodība izpaužas tad, kad viena valoda sociāli, ekonomiski un politiski dominē pār citām. Latvijā dominējošā ir latviešu valoda, taču otrā populārākā valoda ir krievu.
Cilvēks par bilingvālu var kļūt kā bērnībā, tā arī pieaugušā vecumā. Dabiskā divvalodība veidojas neapzināti, dabiskos apstākļos, savukārt mākslīgā tiek apgūta tāpat kā dzimtā valoda – skolā vai citās nodarbībās. Piemēram, cilvēks, kurš pārceļas dzīvot uz citu valsti, vēlas iemācīties šīs valsts valodu, lai varētu ērtāk sazināties ikdienā un labāk iejusties sabiedrībā. Viņš veiksmīgi apgūs valodu, taču ar draugiem un radiniekiem turpinās sazināties arī dzimtajā valodā, un tā izpaudīsies bilingvisms.
Nevarētu teikt, ka visiem jauniešiem, kuri sarunājas jauktā valodā – gan angliski, gan latviski – abas ir dzimtās valodas, jo zināšanas ir atšķirīgā līmenī. Veiksmīga divu valodu izmantošana vienā teikumā rāda, ka runātājam ir laba izpratne par gramatiku abās valodās. Lai varētu ievietot angļu vārdu iederīgi, atbilstoši kontekstam un pielāgojot latviešu valodai, ir jāuzbūvē attiecīgs teikums un tā struktūra.
Lai izdodas prasmīgi pielietot savas valodu zināšanas!
Sagatavoja: Alise Apsīte, Tulkot.lv klientu attiecību vadītāja ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā.
[1] Divvalodības definīciju atradīsiet šeit.
[2] Vairāk par pētījumu lasiet šeit.
[3] Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “divvalodība”.