Saziņa ir informācijas apmaiņa. Tā var būt gan mutvārdu, gan rakstveida. Mutvārdu saziņa visbiežāk ir saruna, intervija vai diskusija. Savukārt rakstveida saziņu ikdienā varam vērot sarakstēs tīmeklī, sociālajos medijos, dažādās lietotnēs, īsziņās, e-pastos un citur. Abus saziņas veidus var iedalīt privātā un oficiālā.

Mūsdienās ļoti bieži tiek lietota rakstveida privātā saziņa. To intensīvi izmantojam dažādās lietotnēs, tostarp mobilajās – Whatsapp, Twitter, Facebook Messenger, Instagram, Telegram u. c. Mazāk aktuālas ir īsziņas un e-pasti.

Valoda kļūst kodolīgāka. Rakstītājs, it īpaši privātā saziņā, pašu nepieciešamāko saturu vēlas nodot pēc iespējas īsi, nepārprotami un ātri. Šeit mums nāk talkā emocijzīmes (emoji) un simboli – grafisks zīmju veids, kā paust savas emocijas, attieksmi un noskaņojumu privātajā saziņā. Emocijzīmēm nav nepieciešams tulkojums, tās saprot visās pasaules valstīs un valodās.

Pirmo smaidiņa zīmi 🙂 1963. gadā radīja apdrošināšanas uzņēmuma darbinieks Hārvijs Bols. Viņam uzdeva uzzīmēt smaidīgu sejiņu – rezultātā tika radīta visiem zināmā smaidīgā, dzeltenā sejiņa. 1982. gadā profesors Skots E. Fālmans ieteica lietot smaidiņu interneta vidē, lai saprastu, kad teiktais uztverams nopietni un kad kā joks.

Mūsdienu emocijzīmes nāk no Japānas.

1999. gadā pirmo vispazīstamāko emocijzīmju komplektu izveidoja japāņu dizainers Šigetaka Kurita Japānas galvenajam mobilo sakaru operatoram „DOCOMO”. Tajā bija 176 rakstzīmju emocijzīmes „DOCOMO” mobilajai platformai „i-mode”. Plašais emocijzīmju klāsts beidzot deva cilvēkiem iespēju ievietot emocijas savās digitālajās sarunās. Tās radīja pilnīgi jaunu vizuālo valodu, kļūstot par cilvēku saziņas veida pazīmi.

Amerikā tās parādījās tikai 2011. gadā, kad „Apple” saviem produktiem pievienoja oficiālu emocijzīmju tastatūru, bet „Android” izdarīja dažus gadus vēlāk. Mūsdienās emocijzīmes ir tik ikoniskas, ka Ņujorkas Modernās mākslas muzejs (MoMA) iegādājās no Š. Kuritas oriģinālo emocijzīmju komplektu.

Gadu gaitā, palielinoties cilvēku vēlmei aizvien vairāk lietot šīs zīmes, tās ir izstrādātas dažādos veidos: tiek veidotas emocijzīmju vārdnīcas, zīmes tiek dalītas dažādās kategorijās (smaidiņi un emocijas, cilvēki, ķermeņa daļas, dzīvnieki, daba, ēdieni, dzērieni, augi, objekti, simboli, karogi utt.). Mūsdienās emocijzīmes ir kļuvušas par universālu valodu, ko saprotam mēs visi – neatkarīgi no tautības un rases. Tās nav nepieciešams tulkot vai lokalizēt, lai būtu ikvienam skaidri saprotamas. Tieši tāpēc tās ir kļuvušas tik populāras.