Kā zināms, latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu koka un ir viena no divām senākajām valodām. Tā ir dzimtā valoda ap 1,55 miljoniem cilvēku pasaulē. Tajā arī runā latvieši ārzemēs – Lielbritānijā, ASV, Īrijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lietuvā, Krievijā u. c. Bet kas gan rūpējas par latviešu valodu un tās jaunvārdiem Latvijā?

Viena no galvenajām iestādēm, kas ikdienā strādā ar valodu, ir Valsts valodas centrs^[1], kas pārrauga Valsts valodas likuma^[2] izpildi, nodrošinot latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. No 2009. gada 1. jūlija Valsts valodas centram tika pievienota valsts aģentūra Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Valsts valodas centrs ir pārņēmis šīs aģentūras funkcijas, tiesības, saistības, finanšu līdzekļus, mantu un lietvedību.

Kā nākamā ir mināma Latviešu valodas aģentūra^[3], kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Aģentūras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Latviešu valodas aģentūra īsteno valsts valodas politiku, kas formulēta “Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam”^[4], kā arī visiem interesentiem sniedz valodas konsultācijas gan pa e-pastu, gan tālruni.

Terminoloģijas komisija^[5] ir apstiprināta ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta 2016. gada 12. janvāra lēmumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs ir arī Valsts valodas centra vadītājs – Dr. habil. med. prof. Māris Baltiņš. Par jaunu terminu darināšanu rūpējas 30 terminu apstiprināšanas apakškomisijas.

Latvijas Universitātes aģentūra Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts^[6] ir Latvijas Universitātes pārraudzībā esoša zinātniska iestāde. Institūta ikdienas darbības mērķi ir zinātniskā darbība, pētījumu rezultātu komunikācija zinātniskajās publikācijās, Latvijas valsts un starptautisku, teorētisku un praktisku pētījumu projektu un programmu sagatavošana un īstenošana, līdzdalība studiju darbā, zinātnisko ekspedīciju organizēšana u. c. projekti.

Ikdienā Rīgas pilsētvidē par valodu rūpējas Rīgas pilsētas būvvaldes^[7] Pilsētvides dizaina pārvaldes Valsts valodas un pilsētvides nodaļa, kas sniedz konsultācijas un informāciju par reklāmu un izkārtņu projektu tekstu izskatīšanu un labošanu atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, latviešu valodas pareizrakstības jautājumiem un terminiem.

Iepriekš minētās iestādes ne tikai uzrauga un konsultē, bet arī ir aktīvi iesaistītas jaunvārdu radīšanā. Mūsdienās ir daudz straujāk palielinās vārdu krājums, nekā tas bija, piemēram, 19. gs. Ik dienu rodas jauni jēdzieni jaunu parādību apzīmēšanai, tādējādi katrā dzīvā – arī latviešu – valodā ienāk iepriekš nelietoti vārdi, kas apliecina valodas dzīvotspēju. Mūsdienās aizvien valodas jaunradē lielu darbu veic rakstnieki, kuri savos darbos darina okazionālismus^[8], kas arī mēdz ieviesties ikdienas valodā kā, piemēram, Zigmunda Skujiņa darinājums tālrāde.

Interesanti, ka vārdi uzlūkojami par jaunvārdiem tikai tik ilgi, kamēr tiek izjusts to jaunums. Piemēram, ikdienā modes jomā plaši lietoto vārdu zīmols mēs vairs neizjūtam kā jaunvārdu. Tas norāda, ka šis iedzīvojies jaunvārds ir veiksmīgs darinājums angliskā brend vietā.

Starp interesantākajiem pēdējo gadu apstiprinātiem terminiem ir šādi vārdi: wrap (roll up) ‘tītenis’, muffin ‘mafins’ vai ‘kēkss’, brownie ‘brūnītis’ vai ‘šokolādes kēkss’, macaro(o)n ‘mandeļu bezē’ vai ‘mandeļcepums’, bitcoin ‘bitkoins’, scam ‘krāpniecisks darījums’, closet indexing ‘māņindeksācija’, vintage ‘vintāža’, craft beer ‘arodalus’, highlights ‘spilgtnis’.

Kā ieteikumus, piemēram, iesaka lietot šādas vārdu atveides: barista ‘kafijas bārmenis(-e), segway ‘segvejs’, mērs ‘pilsētas galva’ sieviešu dzimtes formā – ‘mēre’, sandaļu nosaukumu flip-flop ‘flipsandales’, selfie ‘pašfoto (sarunvalodā)’ un ‘fotopašportrets (oficiālā saziņā)’, digitālā kamera ‘ciparējais kustattēlu attēlņēmis’, Pop-up logs ‘izlēcošais pēkšņlodziņš’, smogs ‘smacenis’, brančs ‘vēlbrokastis’.

[1] Valsts valodas centrs: https://vvc.gov.lv/

[2] Valsts valodas likums: http://m.likumi.lv/doc.php?id=14740

[3] Latviešu valodas aģentūra: https://valoda.lv/

[4] Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam: https://likumi.lv/ta/id/270016-par-valsts-valodas-politikas-pamatnostadnem-2015-2020-gadam

[5] Terminoloģijas komisija: http://termini.lza.lv/

[6] Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts: http://www.lulavi.lv/

[7] Rīgas pilsētas būvvalde: http://www.rpbv.lv/

[8] Okazionālisms ‘valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā’