fbpx

Jaunumi

Valodas rašanās noslēpums

29.11.2019

 

Kāds ir valodas izcelšanās noslēpums un vai to maz ir iespējams atklāt?

Ir iespējams izpētīt, kā radusies un kāda ir, piemēram, latviešu valodas vēsture, taču par artikulētas cilvēka runas spējas un pirmo vārdu rašanos tik konkrētas informācijas nav. Valodnieki līdz pat mūsdienām nav vienojušies par vienu valodas rašanās teoriju.

 

Izpētīts, ka valodas aizmetņi manāmi jau primātu saziņas sistēmā – tie bija bioloģiski kliedzieni. Lai izveidotos strukturēta un artikulēta valoda, bija nepieciešami vairāki miljoni gadu. Tiek uzskatīts, ka tas notika Homo habilis laikmetā, taču ar valodu izteiktas domas radās tikai Homo sapiens laikā. Dažādos gadsimtos ir bijušas dažādas valodas izcelšanās hipotēzes, taču neviena neizskaidro šo procesu pilnībā.[1]

 

Pēc pirmajiem centieniem skaidrot valodas izcelšanos, cilvēki saprata, ka vispirms jāizskaidro fizioloģiskā attīstība – kas deva mūsu priekštečiem spēju runāt, kā tā attīstījās. Tāpat arī jāņem vērā:

  • sabiedriskie apstākļi,
  • kas izraisīja nepieciešamību pēc valodas,
  • kādas bija valodas funkcijas,
  • jānosaka, no kādām skaņām valoda ir veidota.

 

Skatot visus šos faktorus, ir radušās vairākas teorijas par valodas izcelšanos. Pirmās liecības par valodas izcelsmes pētīšanu meklējamas Senajā Grieķijā 5.–4. gs. p.m.ē. Daļa filozofu bija analoģisti, kas uzskatīja, ka nosaukumam ir līdzība ar priekšmetu, citādi priekšmetus varētu nosaukt jebkādā vārdā. Tātad, viņuprāt, pirmais bija lietvārds, kas radās, lai nosauktu priekšmetus. Anomālisti savukārt uzskatīja, ka priekšmeti nosaukti pēc cilvēku norunas jeb vienošanās.[2]
Tas izskaidro, kāpēc dažādās pasaules vietās priekšmetu nosaukumi atšķiras.[3]

 

Pēcāk valodas izcelsmes teoretizēšanu turpināja 17.–19. gadsimta filozofi, valodnieki un domātāji. Tādējādi tika radīta skaņu atdarināšanas teorija, kas apgalvo, ka pirmie vārdi valodā radušies no dabā dzirdētu skaņu atdarinājumiem. Tātad priekšmets ieguva nosaukumu atkarībā no skaņām, ko tas rada. Tieši tāpat apzīmējumus ieguvušas arī darbības. Piemēram, latviešu valodā kaķis ņaud, dundurs dūc – darbības vārdi atdarina skaņas. Šo teoriju kritizē, jo tā neizskaidro runas spējas izcelšanos.[4]

 

Tikusi izvirzīta arī iedzimtības teorija, kuras piekritēji ticēja, ka valodas spēja ir iedzimta jau no pirmajiem cilvēkiem. Taču šo teoriju ir viegli apgāzt, jo bērni piedzimstot nerunā, un visi cilvēki nerunā vienā valodā.[5]

 

Emocionālo izsaucienu teorija apgalvoja, ka vārdi radušies emociju uzplūdā. Piemēram, vārdi vaimanāt, vaidēt cēlušies no izsauciena vai![6] Secīgi radās darba izsaucienu teorija, kas skaidroja, ka izsaucieni neesot bijuši emocionāli, bet gan tādi, kas rodas darba procesā. Piemēram, vācu valodā hacken (cirst) radies no skaņas ha, ko izdod cirtēji darba procesā.[7]

Atraduma teorijā tiek uzskatīts, ka cilvēki valodu ir izdomājuši. Tomēr tas nav ticami, jo kā gan varēja to izdomāt, ja neprata runāt?[8]

 

Mūsdienās valodas rašanās noslēpuma izzināšanā iesaistās ne vien filozofijas un valodniecības pārstāvji, bet arī antropologi, arheologi, psihologi un sociologi. Kādas ir jūsu versijas par valodas rašanos?

 

Sagatavoja: Alise Apsīte, Tulkot.lv klientu attiecību vadītāja ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā.

 

[1] Nacionālās enciklopēdijas šķirkli par valodu atradīsiet te.

[2]Vairāk par norunu teoriju lasiet šeit.

[3] Vairāk par valodu izcelšanos šeit.

[4] Vairāk par skaņu atdarināšanas teoriju lasiet šeit.

[5] Par iedzimtības teoriju lasiet šeit.

[6] Par emocionālo izsaucienu teoriju lasiet šeit.

[7] Par darba izsaucienu teoriju uzzināsiet šeit.

[8] Vairāk par atraduma teoriju uzziniet šeit.