Cilvēkiem interese par vietu nosaukumiem jeb vietvārdiem meklējama jau antīkajā pasaulē, piemēram, domātāju un gramatiķu – Trāķijas Dionīsija un Platona – darbos, bet mūsdienās tie ir svarīgi ģeogrāfijas, etnogrāfijas un citu zinātnes nozaru pētījumos, piemēram, kāds savai mājai bija piešķīris pat tik asinskāru nosaukumu kā “Zaķu zāģētava”, ko gan vēlāk pārdēvēja par “Sila putni”, vai arī māja “Dibeni” esot pārdēvēta par “Virsotnēm”.

Mūsu valsts vārds – Latvija – šādā formā tiek lietots salīdzinoši nesen – pirmais vārda Latvija lietojums latviskā tekstā reģistrēts 1862. gadā “Pēterburgas Avīzēs”.^[1] Tas ir veidots no tautas vai cilts nosaukuma  latīņu valodas formām –Lethi, Letthi, Leththi un Letti –, kas dokumentos fiksētas 13. gs. Turpretim par galvaspilsētas Rīga vārdu nav vienota viedokļa, tam ir vairāku skaidrojumi, piemēram, ka tas cēlies no latīņu valodas rigata ‘apslacīta’ vai lībiešu rī ‘rija’, vai vācu riege ‘vecupe, joma’. Daļa vietvārdu, kas beidzas ar izskaņu -aži kā, piemēram, Ādaži, Vangaži, Ropaži, ir nākuši no lībiešu valodas. Vietvārds Allaži ir cēlies no lībiešu valodas vārda allõ ‘apakšā, lejā, zem’, Vangaži – no vārda vang ‘paliene’, bet Ropaži visticamāk no vācu Rodenpois ‘dzelzs puisis’. Bet, piemēram, vietvārdam Ragana gan ir latviska izcelsme: 17. gs. tajā apkaimē bijis krodzinieks, ko sauca Raggain. Tad jau vēlāk tapa leģendas par krodzinieka sievu, kas esot bijusi nikna kā ragana, tādēļ krogu sāka saukt par Raganas, nevis vairs Ragaiņa krogu.

Tāpēc, nav nekāds pārsteigums, ka latvieši vienmēr ir bijuši izdomas bagāti, tāpēc arī vietvārdi mēdz būt visdažādākie – nerātni, draiski, un reizēm – skaisti, reizēm – palienēti no citām zemēm.

Sāksim ar nerātnākajiem, jo izrādās, ka latviešiem ir ne tikai nerātnās dainas, piemēram, Annas kušķītis (mežiņš),  Kūsītis (ezers) un Šekumkrogs. Arī māju vārdi nav mazāk interesanti: ir “Pigori”, “Cukurpunkts” “Bišulāči”, “Dievdāvanas”, “Prieki”, bet ir arī atrodams – “Sāpju ieleja”, “Draņķi”, “Šķirbas”, “Vēkšpēdiņas” un “Zildeguņi”.  Kā redzams, saimnieki mājas arī ir nosaukuši dažādās cilvēka ķermeņa daļās: “Kuņģīši”, “Mazpauri”, “Muskuļi”, “Nagi”, “Pakauši”, “Stilbi” un “Zobi” un “Jaundupšas”. Gadījumos, kad saimnieki māju nosaukumiem piegājuši ar humoru, varam atrast šādus māju vārdus: “Kulstekļi”, “Mīstekļi”, “Lati” un “Santīmi”, “Taures” un “Klarnetes”, “Miķeļbaudas” un “Andrejbaudas”, “Karotītes” un “Krūzītes”, kā arī “Mazzābaki”, “Puszābaki” un “Pilnzābaki”.

Citu zemju nosaukumi Latvijā ir mazāk sastopami, bet izrādās, ka bez Maltas un Nīcas ir arī ciemi Bulgārija un Ēģipte, mājas “Tuksneši”, “Kolumbas” un “Alpi”, upītes ieteka Jordāna, Romas kapi un Romas krogs, kā arī ūdenskrātuve Nīla. Bet starp mūsu pašu interesantajiem nosaukumiem vēl var minēt: Līķu kalniņš (kapsēta), Karališkas un Ubadziškas (ciemi), Sivēnezers, Kuilenes upe, Bābu leja un Mīlīšu grāvis. Protams, nevar nepieminēt jau zināmākos ciemus Lielie Muļķi un Mazie Muļķi Ūdrīšu pagastā un apdzīvotās vietas – Līgo un Dzērumi.

Lai savāktu un apkopotu šo visu bagātību, pirmo vietvārdu vākšanas talku aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns – tas notika pirms mazliet vairāk nekā simt gadiem. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana bija samazinājusies, tāpēc 2018. gadā projekta “Latvijai 100” ietvaros tika vēlreiz rīkota vietvārdu talka, kurā tika savākti 4397 jauni vietvārdi.^[2] Praktiski savāktos vietvārdus izmanto kartogrāfijā, attēlojot ģeogrāfisko objektu nosaukumus kartē, kā arī jaunu vietvārdu radīšanā, citvalodas īpašvārdu atveidošanā, arī savas dzimtas vēstures izzināšanā u. c. Šim nolūkam ir izveidots labs palīgrīks visiem zinātkārajiem – Vietvārdu datubāze^[3].

Lai iepazīstinātu ar vietvārdu daudzveidību un veicinātu to vērtības izpratni, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts šogad jau trešo gadu rīkoja Latvijas pagastu vietvārdu dienu, kas norisinājās 20. oktobrī Gaiķos. Pasākuma laikā apmeklētāji tika iepazīstināti ar vietvārdu veidošanās tradīcijām, kā arī notika aptaujāšana un tika apkopoti jauni vietvārdi.

[1] Latvija Par to, kā cēlies Latvijas nosaukums lasi šeit.

[2] https://lv100.lv/iesaisties/vietvardu-talka/

[3] https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt