Cik grūta ir latviešu valoda un cik ilgs laiks ir nepieciešams tās apgūšanai? Latviešu valodas apgūšana ārzemniekiem var būt izaicinoša, jo pastāv dažādi faktori, kas to ietekmē.

Lai objektīvi novērtētu valodas sarežģītības pakāpi, ir jāsāk no tā skatpunkta, kurā atrodas valodas apguvējs. Mums, latviešiem, grūta šķiet zviedru valoda, taču norvēģu valodā runājošajiem to apgūt ir vieglāk. Tāpat arī itāļu valodu var apgūt ātrāk, ja dzimtā valoda ir spāņu, nevis, piemēram, somu, jo abas valodas pieder pie vienas valodu grupas. Zināms, ka vienīgā valoda, kas ir līdzīga latviešu valodai, ir lietuviešu valoda, jo abas ir baltu valodas. Bet cik izteikta ir šī līdzība un kā tas palīdz latviešu valodas apguvē?

Lai to noskaidrotu, uzdevām jautājumu tulkotājam Laurīnam Candravičam (Laurynas Candravičius), kura dzimtā valoda ir poļu, taču viņš runā arī teicamā lietuviešu valodā. Laurīns paralēli iemācījās arī latviešu valodu un, atbildot uz jautājumu, cik grūti to ir apgūt, saka: “Manuprāt, iemācīties latviešu valodu ir vienkārši. Es runāju lietuviski un šīs valodas pieder ne tikai vienai valodu saimei, bet arī vienai valodu grupai. Arī poļiem un krieviem ir viegli iemācīties šo valodu, jo sintakse un vārdi ir līdzīgi. Daudz ko var iztulkot vārds vārdā. Uzskatu, ka, piemēram, angļiem vai spāņiem, vai citu valodu saimju pārstāvjiem, tas var būt grūtāk.”

Lai gan Laurīns uzskata, ka latviešu valodu apgūt ir viegli, grūtības sagādā saziņa ar latviešiem: “Latvieši runā ļoti ātri un “nocērp” vārdu galotnes. Turklāt, ja tu centies runāt latviski un viņi jūt, ka tev ir grūtības, uzreiz sāk runāt krieviski. Viņi nedod iespēju praktizēt un uzlabot tavas valodas iemaņas.” Lai apgūtu latviešu valodu, Laurīns iesaka katru dienu izlasīt dažas lappuses grāmatā, jo tas papildina vārdu krājumu. Tad attiecīgi jau var izvēlēties sarežģītāku literatūru un uzsākt saziņu ar tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Šie paņēmieni un latviešu filoloģijas studijas ļāva Laurīnam apgūt latviešu valodu C1. līmenī un viņš joprojām vēlas to pilnveidot un uzlabot.

Valodas grūtuma pakāpi nosaka rakstības sistēma, gramatika, piederība valodu saimei, izruna un kultūras līdzība, tādēļ vēlējāmies noskaidrot, kā ar latviešu valodas apguvi sokas cilvēkiem, kuriem ir pilnīgi atšķirīgs kultūras fons un kuri runā valodā, kas pieder citai valodu saimei. Tāpēc uzdevām jautājumus Sibelai Burčerai (Sibel Burçer), kuras dzimtā valoda ir turku valoda un kura desmit gadus dzīvo Latvijā. Atbildot uz jautājumu par latviešu valodas sarežģītības pakāpi, Sibela norāda, ka turku valodā nav dzimtes. Tas latviešu valodu, kurā ir sieviešu un vīriešu dzimte, attiecīgi padara krietni sarežģītāku. Tāpat Sibela norāda, ka viņas kļūda bijusi censties apgūt tikai gramatiku un nepraktizēt mutvārdu valodu. Iegūstot apliecību atbilstoši A2. līmeņa valodas prasmei un kādu laiku nepraktizējot latviešu valodu, nācies sākt visu mācību procesu no jauna. Lai latviešu valodas apguve būtu pilnvērtīgāka, Sibela iesaka mācīties līdz B1. līmeņa sasniegšanai bez pārtraukumiem, citādi bez regulāras prakses visi pamati aizmirstoties.

Japāņu izcelsmes mūziķis Masaki Nakagava (Masaki Nakagawa), kurš ar pārtraukumiem mācījies latviešu valodu jau sešus gadus un iedziedājis neskaitāmas dziesmas latviešu valodā, ir sajūsmināts par tās apguvi. “Mana lielākā motivācija, kādēļ gribēju iemācīties latviešu valodu, bija latviešu kultūra. Es mīlu Latviju.” Masaki norāda, ka arī japāņu valodā nav dzimtes, tādēļ ļoti jādomā par pareizu dzimtes lietošanu latviešu valodā, un vislielākās grūtības sagādā izruna. “Japāņu valodā ir tikai pieci patskaņi, bet latviešu valodā krietni vairāk ‒ deviņi. Tas apgrūtina vārdu izrunas apgūšanu. Latviešu valoda ir ļoti grūta Āzijas valodās runājošajiem, tai nav līdzības ar japāņu valodu.”

Masaki atzīmē, ka Japānā ir pieejama tikai viena mācību grāmata japāņu–latviešu valodā, pārējās pieejamās grāmatas ir angļu–latviešu valodā. Uz jautājumu, kāda ir labākā metode, lai apgūtu latviešu valodu, Masaki atbild, ka vislabāk ir sarunāties ar latviešu draugiem, kuri palīdz izprast sarežģītas frāzes. “Pirms apgūt latviešu valodu, ir jāapciemo Latvija, jāiepazīst cilvēki un kultūra un tikai tad jāsāk apgūt latviešu valodu”.

Nobeigumā: nav oficiālas statistikas par to, cik grūta ir latviešu valoda. Grūtības pakāpe atšķiras atkarībā no dzimtās valodas, kurā runā cilvēks, kurš mācās latviešu valodu. Piemēram, angļu valodā runājošie latviešu valodu var iemācīties 44 nedēļās^[1], taču lietuviešiem mācību process norisināsies krietni ātrāk vienas valodu saimes un līdzību dēļ. Pētot latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcu, var secināt, ka daudzi vārdi latviešu valodā ir aizgūti no vācu un krievu valodas. Tas savā ziņā arī atvieglo mācību procesu šajās valodās runājošajiem. Skaidrs ir viens: lai apgūtu latviešu valodu, svarīgs ir nepārtraukts mācību process un neizsīkstoša motivācija.

[1] Statistiku par Eiropas valodu grūtības pakāpi skatīt šeit.