Vai esi domājis par to, kā un kādēļ radušies uzvārdi? Agrāk Eiropā un citur pasaulē lielākā daļa cilvēku dzīvoja mazos lauksaimniecības ciematos, bet, palielinoties iedzīvotāju skaitam, radās nepieciešamība atšķirt cilvēkus ar vienādiem personvārdiem. Dažkārt cilvēki ar vienādu vārdu dzīvoja ne tikai vienā pagastā, bet arī vienā lauku sētā vai pat mājā, apgrūtinot šo cilvēku atšķiršanu. Tādēļ tika ieviesti uzvārdi vieglākai cilvēku identificēšanai. Bet kā šis process notika un ko par to stāsta vēsture?

Kā zināms, personas nosaukšanai lieto vārdus jeb priekšvārdus un uzvārdus, iesaukas un pseidonīmus, dažās valodās arī tēvvārdus. Uzvārds ir oficiāls personvārds, kas tiek mantots no paaudzes paaudzē un rāda piederību ģimenei. Uzvārdi veido to antroponīmijas^[1] daļu, ko pēta antroponīmika^[2]. Indoeiropiešu valodās (izņemot baltu, grieķu un gandrīz visas slāvu valodas) vīriešu un sieviešu uzvārdu formas neatšķiras.

Dažas uzvārdu došanas paralēles vērojamas vairākās valodās, piemēram, viens no izplatītākajiem amatu uzvārdiem ir “kalējs” un tā analogi citās valodās: angļu Smith, vācu Schmidt, arābu Haddad, ungāru Kovács, krievu Kuznecov, portugāļu Ferreiro, spāņu Herrera/Herrero, itāļu Ferrari, franču Le Fevre/Le Forge u. c.

Tomēr uzvārdu došanas praksē atšķirības starp dažādām sistēmām ir ievērojamas, piemēram, Īrijā un gēlu Skotijā gandrīz nav uzvārdu, kas darināti no apdzīvotas vietas vārdiem. Turpretim liels skaits poļu uzvārdu darināti tieši no vietvārdiem. Vienīgi Islandē arī mūsdienās uzvārda vietā tiek lietots tēvvārds, kas katrai paaudzei ir atšķirīgs – Sveinn Björnsson (tēvs), Jon Sveinnsson (dēls), Jóhanna Sveinnsdóttir (meita).

Vairumā Eiropas valodu uzvārds seko vārdam jeb priekšvārdam, taču ir arī otrādi, resp., kad uzvārds tiek minēts kā pirmais, piemēram, ungāru valodā – Petőfi Sándor, Petőfi Júlia. Tradicionāli Eiropā uzvārds tiek mantots no tēva, lai gan daudzās valodās vērojama arvien pieaugoša tendence lietot abu vecāku uzvārdus.^[3]

Latviešu valodas oficiālo personvārdu sistēmu veido tikai vārdi un uzvārdi. Oficiālos personvārdus lieto dokumentos, un tiem ir īpaša funkcija — personas juridiskā identificēšana.

Gandrīz 700 gadus Latvijas teritorija bijusi citu tautu (vācu, poļu, zviedru, krievu) pakļautībā. Pirmie latviešu uzvārdi radušies lielākajās pilsētās jau 14. gadsimtā, bet plašāks uzvārdu došanas process notika 19. gs. 1. pusē. Atšķirīga reliģiskā un kultūras orientācija ietekmējusi arī personvārdu izvēli. Etniskie un kultūras kontakti noteica arī to, ka starp latviešu vārdiem un uzvārdiem daudzi ir nākuši no citām valodām vai veidoti pēc citu valodu parauga. Lielākajā Latvijas daļā uzvārdu devēji bija vācieši, un uzvārdu rakstība atbilda vācu valodas grafētikai un ortogrāfijai. Senākos personvārdus Latvijā pētījis un apkopojis latviešu valodnieks Ernests Blese.

Latvijas Republikā 20. gs. 20.–30. gados latviešu uzvārdi tika apspriesti Valodniecības komisijas sēdēs. Tika izstrādāti noteikumi par uzvārdu pareizu rakstību Latvijas dokumentos, pēc kuriem uzvārdus sāka lietot atbilstoši vienotām latviešu valodas pareizrakstības prasībām. Kaut arī latviešu uzvārdi bijuši pakļauti pārmaiņām, to lietošanas mūsdienu normas pamatos izveidotas jau 20. gs. 30. gados.^[4]

Latviešu valodā no 100 populārākajiem uzvārdiem visizplatītākie ir floras semantikas uzvārdi un tieši koku nosaukumi – gan pamatformā, gan deminutīva formā, piemēram, Bērziņa un Bērziņš ir pirmajā vietā latviešu uzvārdu sarakstā – tas ir 7712 sievietēm un 7272 vīriešiem, kopā – 14 984 personām.^[5]

Nākamie populārākie ir Kalniņa un Kalniņš, Ozoliņa un Ozoliņš, Jansona, Jansone un Jansons, Ozola un Ozols u. c.

Simtniekā ir iekļuvuši arī tādi floras semantikas uzvārdi kā Vītols, Kļaviņš, Kārkliņš, Liepa, Lazdiņš, Priede, Vīksna, Lagzdiņš, Paeglis, Alksnis, Priedītis, Osis, Vītoliņš.

Otra populārākā uzvārdu grupa ir saistīta ar dzīvnieku nosaukumiem, lielāko apakšgrupu veido putnu nosaukumi, piemēram, Balodis, Vanags, Cīrulis u. c., nākamo – meža dzīvnieki kā, piemēram, Lācis, Briedis, Lūsis u. c.

No puķu vārdiem pirmajā populārāko uzvārdu simtniekā ir tikai Roze, bet no dārgmetālu nosaukumiem – tikai Zeltiņa un Zeltiņš. Jāpiemin, ka tikai apmēram 34% no latviešu uzvārdiem var tikt uzskatīti par latviskas cilmes vārdiem.

Populārāko uzvārdu sarakstā ir atrodams arī Ivanova un Ivanovs. Tas ir ļoti populārs Latgales krievu uzvārds. Tas radies no krievu personvārda Ivans, kas Rīgā fiksēts jau 1287. gadā, un visdrīzāk uzvārds ir pārņemts no krievu valodas. No vācu cilmes uzvārdiem vispopulārākie ir Blūms (vācu Blume – puķe), Bergs (vācu Berg – kalns), kā arī daudzi salikteņi kā Grīnbergs, Šteinbergs, Rozenbergs, Kronbergs u. c.

[1] Par personvārdu kopumu uzzini šeit.

[2] Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus. Vairāk lasi šeit.

[3] https://enciklopedija.lv/skirklis/1517-uzv%C4%81rds

[4] https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=205

[5] https://www.la.lv/senraugi-linurumpji-bistevini