Dzīvojam laikā, kad dažādos interneta resursos ir pieejams milzum daudz informācijas par jebkuru interesējošu tematu. Tālrunī saņemam atgādinājumus par aktuālo Latvijā un pasaulē, patērējam saturu Facebook, tviterī un Instagram, skatāmies televīziju un Youtube video…
Katrai no aktuālajām tēmām ir daudz un dažādu avotu. Kā saprast, kuram uzticēties? It īpaši par tik svarīgām tēmām kā slimības Covid-19 izplatība un sevis pasargāšana no tās.

Lasiet rakstu un uzziniet vairāk par information literacy, tulkojumā no angļu valodas – informācijpratību^[1].

Kas ir informācijpratība un kam uzticēties?

Akadēmiskās terminu datubāzes vārdnīcas definīcija vēsta, ka informācijpratība ir “spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju”. Demokrātiskās valstīs varam uzticēties tam, ko ziņo oficiālās iestādes. Piemēram, šobrīd aktuālo un oficiālo informāciju par koronavīrusu pasaulē izplata Pasaules Veselības organizācija^[2] (PVO), savukārt par aktuālo Latvijā var uzticēties Veselības ministrijai^[3] (VM), kā arī Slimību profilakses un kontroles centram^[4] (SPKC), tāpat arī dažādiem speciālistiem, piemēram, infektologam Ugam Dumpim, kuram var sekot arī tviterī^[5], un epidemiologam Jurijam Perevoščikovam.

Jautājumos par koronavīrusu nevajadzētu uzticēties citu slimību vai nozaru ārstiem, jo viņi ir speciālisti savā jomā, taču virusoloģija ir atsevišķa bioloģijas nozare.

Neuzķerties uz viltus ziņām

Ar informācijpratību tieši ir saistīts arī tāds termins kā fake news, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē ‘viltus ziņas’. Kas atšķir patiesu informāciju no nepatiesas? Īsi sakot – fakti. Proti, ja informācija ir pārbaudāma, izpētīta, vai to sniedz attiecīgajā jomā izglītots speciālists, tā būs patiesa informācija. Taču, ja informāciju savā Facebook ierakstā ir ievietojis Jānis no kaimiņu mājas, visticamāk, būs vērts pārliecināties, no kādiem avotiem Jānis ir uzzinājis minētos faktus. Taču ir jāuzmanās ne tikai no kaimiņa Jāņa, bet arī no citiem pašpasludinātiem ekspertiem. Jāņem vērā: ja cilvēkam nav attiecīgās jomas pieredzes vai izglītības, viņa paustais ir jāuztver kā personīgais viedoklis, kas, iespējams, nav pamatots ar pārbaudītiem faktiem.

Ko darīt, pamanot viltus ziņas?

Cīņā ar nepatiesu ziņu izplatīšanu ir iesaistījies arī sociālais tīkls Facebook, kurā var ziņot par nepatiesu informāciju. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” šobrīd ir kļuvis par oficiālo faktu pārbaudīšanas partneri Facebook. Ja neesat pārliecināts, ka ziņa ir patiesa, un vēlaties to pārbaudīt, varat rakstīt uz e-pastu recheck@rebaltica.com. Savukārt, ja skaidri zināt, ka minētie fakti neatbilst patiesībai, varat par to ziņot arī pie konkrētā ieraksta.^[6]

Lai izdodas atlasīt uzticamu, vērtīgu informāciju un smelties ziņas, jaunumus no pārbaudītiem avotiem!

Sagatavoja: Alise Apsīte, Tulkot.lv klientu attiecību vadītāja ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā.

[1] Informācijpratības definīcija.

[2] https://www.who.int/

[3] https://www.vm.gov.lv/

[4] https://spkc.gov.lv/lv/

[5] https://twitter.com/udumpis

[6] Instrukciju, kā ziņot par nepatiesu informāciju Facebook skatiet šeit.