Ir tādi gramatikas likumi, kurus, mācoties skolā, zina visi, jo skolotājs tos ir īpaši uzsvēris un atkārtojis. Taču, gadiem ejot, latviešu valodas gramatika vairs netiek atkārtota, tāpēc iepriekš zināmais aizmirstas. Mēs piedāvājam piecus valodas padomus, kurus viegli atcerēties un izmantot ikdienā.

1. Ģenitīvs

Viena no visbiežāk sastopamajām kļūdām ir ģenitīva nepareiza lietošana. Drošības labad atkārtosim, kādi ir lietvārdu locījumi latviešu valodā.

• Nominatīvs – atbild uz jautājumu kas?

• Ģenitīvs – atbild uz jautājumu kā?

• Datīvs – atbild uz jautājumu kam?

• Akuzatīvs – atbild uz jautājumu ko?

• Instrumentālis – atbild uz jautājumu ar ko?

• Lokatīvs – atbild uz jautājumu kur?

• Vokatīvs – uzrunas forma.

Ikdienā bieži var dzirdēt šādu nepareizu ģenitīva lietojumu, piemēram, Man nav laiks. Man nav nauda. Man nav kuģis.

Pareizi būs: Man nav laika; Man nav naudas; Man nav kuģa.

2. -īt, -īties, -ināt, -ināties

Daži joprojām šo likumu atceras no galvas kā pantiņu, taču vairs neatceras, kā pareizi izmantot. Likums skan tā: darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar kādu no šīm galotnēm (-īt, -īties, -ināt, -ināties), daudzskaitļa pirmajā un otrajā personā (mēs, jūs), kā arī trešajā personā (viņš, viņa, viņi, viņas) būs garais patskanis ā.^[1]

Nenoteiksmē piepildīties – trešajā personā piepildās.

Atskatīties – atskatās.

Izskatīties – izskatās.

Lasīt – lasām.

Darīt – darām.

3. Apstākļa vārdu un partikulu rakstība

Ir apstākļa vārdi, kuru pareizrakstība ir gana viltīga un ir jāiegaumē, piemēram, tikko, rakstās ar diviem k.
Tāpat rakstās kopā, ja to lieto apstākļa vārda^[2] funkcijā. Teikumā − Es, tāpat kā tu, esmu priecīga. Savukārt teikumā −Tā pat es nedarītu! − vārds pat ir lietots partikulas funkcijā un uzsver, ka pat es tā nedarītu.
Jāuzmanās ar partikulas^[3] ik lietojumu. Ik dienas valodas speciālisti uzzina ko jaunu. Šajā teikumā ik pastiprina nozīmes niansi – katru dienu valodas speciālisti uzzina ko jaunu. Savukārt teikumā − Tā ir redaktoru ikdiena − vārds ik vairs nav partikula, ikdiena nozīmē, ka tā ir parasta diena.

4. Populārie rusismi

Pa lielam dotajā brīdī nevienu kļūdu nevaru atrast. – Vārdu savienojums pa lielam ir tiešs pārnesums no krievu valodas по большому cчёту. Valodniecībā šādus tiešus pārnesumus sauc par kalkētām vārdkopām. Valodnieki iesaka šī vietā lietot lielākoties, kopumā, galvenokārt. Arī dotajā brīdī ir tiešs pārnesums no krievu valodas – в данный момент. Daudz ērtāk un īsāk ir teikt šobrīd, jo vārds dotais šajā savienojumā lietots ar nozīmi šis. Tāpat var teikt šajā brīdī, patlaban.

5. Mokāmies ar vārdu mocīties

Darbības vārdu locīšana un pareizrakstība ne vienmēr ir vienkārša pat tiem, kuriem tā ir dzimtā valoda. Bieži dzirdams: Es mocos ar angļu valodas pareizrakstību. Mēs mocāmies ar krievu valodas izrunu.
Dažiem 3. konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē pirms izskaņas –ēt, -īt ir līdzskanis c vai dz, tagadnes personu formā pirms galotnes būs līdzskanis k vai g.

Visvieglāk šo var saprast ar salīdzinošiem piemēriem.

Mocīties. Es mokos, tu mokies, viņš mokās.

Mācēt. Es māku, tu māki, viņš māk.

Locīt. Es loku, tu loki, viņš loka.

Ja neesat pārliecināts par kāda vārda pareizrakstību vai nozīmi, iesakām izmantot vietni https://tezaurs.lv/.

Sagatavoja: Alise Apsīte, Tulkot.lv klientu attiecību vadītāja ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā.

[1] Vairāk par darbības vārdiem lasiet šeit.

[2] Apstākļa vārdi ir patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas teikumā nosauc darbības, īpašības vai apstākļa pazīmes. Par apstākļa vārdiem uzziniet šeit.

[3] Partikulas ir palīgvārdi, kas teikumā piešķir nozīmes niansi, tās ir nelokāmas un var būt izteiktas gan ar vienu, gan vairākiem vārdiem. Papildu par partikulām lasiet šeit.